Iedzīvotāji joprojām sastopas ar negaidītiem komerciāliem zvaniem, kuros uzņēmumi piedāvā savus pakalpojumus vai preces. Nereti šādos gadījumos, jautājot, kur iegūts telefona numurs, tiek sniegta atbilde, ka tas ir “ģenerēts automātiski”. Šāds skaidrojums praksē kļūst arvien izplatītāks, radot maldīgu priekšstatu, ka automātiska numuru ģenerēšana atbrīvo uzņēmumu no pienākuma ievērot komerciālu paziņojumu izplatīšanas noteikumus. Tādēļ ir būtiski skaidrot, vai šāda rīcība ir tiesiska un kādi nosacījumi uzņēmumiem ir jāievēro, lai komerciāli zvani būtu likumīgi.
Datu valsts inspekcijā vērsās Jānis, norādot, ka saņēmis telefona zvanu no picu restorāna ar piedāvājumu pieteikties picu piegādes abonementam. Uz Jāņa jautājumu, kur uzņēmums ieguvis viņa tālruņa numuru, sākotnēji konkrēta atbilde netika sniegta, taču tika norādīts, ka numurs esot automātiski ģenerēts. Jānis uzsvēra, ka piekrišanu šādu zvanu saņemšanai nav devis, un lūdza skaidrojumu, vai uzņēmumi drīkst šādi rīkoties.
Pirms jebkādas komerciālas saziņas uzsākšanas un komerciālu paziņojumu sūtīšanas ir jābūt iegūtai iepriekšējai, brīvai un nepārprotamai piekrišanai (piemēram, reģistrējoties interneta vietnē vai atzīmējot attiecīgu izvēles rūtiņu, vai aizpildot papīra anketu), un tā nedrīkst tikt aizstāta ar formālu piekrišanas iegūšanu zvana laikā. Turklāt piekrišana attiecas ne tikai uz pašu paziņojuma saturu, bet arī uz tā izplatīšanas veidu, piemēram, zvaniem.
Būtiski ir nošķirt, vai zvana saņēmējs ir fiziska vai juridiska persona. Komerciālu paziņojumu sūtīšana fiziskām personām bez to iepriekšējas piekrišanas nav pieļaujama. Savukārt attiecībā uz juridiskām personām likums pieļauj lielāku elastību, un uzņēmumiem var zvanīt arī bez iepriekšējas piekrišanas. Tomēr, izmantojot automātiski ģenerētus numurus, jau pirms zvana veikšanas ir jāspēj noteikt, vai konkrētais numurs pieder fiziskai vai juridiskai personai, un attiecīgi jāpielāgo sava rīcība. Tas nozīmē, ka komersantam ir jāizstrādā skaidra procedūra, kā šī nošķiršana tiks veikta, ja tas vēlas sūtīt komerciālus zvanus uzņēmumiem, izmantojot nejaušu numuru ģenerēšanu. Ja zvana veicējs nespēj objektīvi noteikt, vai numurs pieder juridiskai vai fiziskai personai, komerciālu zvanu veikt nedrīkst.
Komersants drīkst zvanīt un popularizēt savu pakalpojumu vai preces, ja zvana saņēmējs-fiziska persona iepriekš skaidri ir izteicis vēlmi saņemt komerciālus paziņojumus telefona zvanu veidā. Automatizēta numuru ģenerēšana un komerciālu paziņojumu sūtīšana uz šādi izveidotiem numuriem neatbilst nepārprotamas un brīvas piekrišanas būtībai.
Līdz ar to zvana veikšana uz automātiski ģenerētu numuru ar mērķi zvana laikā iegūt personas piekrišanu turpmākiem komerciāliem paziņojumiem neatbilst likuma prasībām. Šādā situācijā pats zvans jau pēc būtības ir uzskatāms par komerciālu paziņojumu vai vismaz daļu no tā, un piekrišanas iegūšana tajā kalpo tikai formālai prasību izpildei. Tādējādi uzņēmums nevar pamatot šādas darbības ar argumentu, ka piekrišana tikšot iegūta sarunas gaitā vai vēlāk.
SVARĪGI! Piekrišana nav derīga, ja telefona numuru uzņēmumam iedod kāds cits, piemēram, draugs, ģimenes loceklis vai kolēģis kā “ieteiktu kontaktu”. Katram cilvēkam pašam ir jāizlemj, vai viņš vēlas saņemt komerciālus zvanus, un citi nevar piekrist viņa vietā. Pat ja draugs telefona numuru komersantam ir iedevis, par zvanu veikšanas likumību atbild pats komersants, līdz ar to arguments, ka telefona numuru un tādējādi piekrišanu “iedevis” draugs, nebūs atbilstošs pamatojums.
Kopumā jāsecina, ka automātiska telefona numuru ģenerēšana pati par sevi nepadara komerciālus zvanus tiesiskus tikai tāpēc, ka persona netiek uzrunāta individuāli un ir pilnībā anonīma. Izšķirošais ir tas, vai ir ievēroti normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi, jo īpaši, vai ir iegūta iepriekšēja piekrišana, ja zvans tiek veikts fiziskai personai. Praksē šādu nosacījumu izpilde, izmantojot nejauši ģenerētus numurus, ir sarežģīta un bieži vien neiespējama.
Komerciālo paziņojumu sūtīšanas regulējums ir tendēts uz cilvēka brīvu izvēli - saņemt komerciālus paziņojumus par to, kas pašam interesants un kur pats izteicis šādu vēlmi. Vienlaikus tas neierobežo komersantus, jo, ja ir sniegta piekrišana, komersants ir tiesīgs popularizēt savu uzņēmējdarbību zvanu u.c. veidos.
Tādēļ uzņēmumiem ir jāievēro caurspīdīgums un godprātība saziņā ar potenciālajiem klientiem. Tas nozīmē skaidri norādīt, kā iegūts telefona numurs, kāds ir saziņas mērķis, kā arī respektēt personas izvēli neiesaistīties komerciālā komunikācijā. Zvana veicējam jebkurā gadījumā jāspēj izskaidrot, kur iegūta piekrišana. Nevajadzētu veikt “aukstos zvanus” un piedāvāt savus pakalpojumus, ja persona pati nav izrādījusi interesi vai devusi piekrišanu šādai saziņai. Tas ne tikai palīdz ievērot tiesību normas, bet arī veido uzticību starp uzņēmumu un sabiedrību. Tādēļ arī norādītajā Jāņa situācijā picu restorāns nav rīkojies atbilstoši, zvanot cilvēkam, kurš šādus zvanus nav ļāvis veikt.
Normatīvo regulējums komerciālu paziņojumu sūtīšanai Latvijā noteikts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, savukārt nosacījumi telemārketinga jomā veiktām darbībām, tostarp skaidrojums par automatizētu numuru ģenerēšanu, pieejams Inspekcijas vadlīnijās.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/.
