- Vai ikviens drīkst uzstādīt videonovērošanas kameru pie savas mājas?
Jā, ikvienam ir tiesības uzstādīt videonovērošanas kameru sava īpašuma aizsardzībai. Ja kamera filmē tikai pašam piederošo teritoriju un neaptver plašu publisko telpu, šāda videonovērošana tiek uzskatīta par veiktu personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, un uz to Datu regula neattiecas. Savukārt, ja kameras redzes laukā nonāk arī publiski pieejamas vietas, piemēram, trotuārs, ceļa mala vai piebraucamais ceļš, kur iespējams identificēt cilvēkus, tiek veikta personas datu apstrāde un ir jāievēro datu aizsardzības prasības. Vairāk- https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jazina-par-saura-meroga-videonoverosanu-privatipasuma
Vadlīnijas- https://www.dvi.gov.lv/lv/videonoverosana
Ja kamera fiksē tikai nelielu publiskās telpas daļu, ciktāl tas nepieciešams sava īpašuma aizsardzībai, tas ir pieļaujams. Savukārt privātpersonai nav pamatotas likumīgas intereses pastāvīgi uzraudzīt publiskas teritorijas, piemēram, ielu, autobusa pieturu vai parku, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai uzraudzītu citu cilvēku rīcību. Publisku teritoriju uzraudzība un kārtības nodrošināšana galvenokārt ir pašvaldības pārziņā. Piemēram, ja cilvēks uzskata, ka kādā publiskā vietā drošības apsvērumu dēļ nepieciešama videonovērošana, ieteicams par to informēt pašvaldību, kas var izvērtēt nepieciešamos drošības pasākumus. Vairāk:
Lai uzstādītu videonovērošanas kameras kopīpašumā, ir jāievēro Civillikuma regulējums, kas noteic, ka ar kopīpašumu saistītos jautājumus kopīpašnieki risina, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka viena kopīpašnieka lēmums bez pārējo piekrišanas uzstādīt videonovērošanas kameras kopīpašumā var aizskart citu kopīpašnieku tiesības. Vienlaikus jāņem vērā, ka Datu valsts inspekcijas kompetence ir personas datu apstrādes uzraudzība, nevis civiltiesisku strīdu par rīcību ar kopīpašumu izšķiršana. Ja strīds ir par to, ka kamera kopīpašumā uzstādīta bez otra kopīpašnieka piekrišanas, jautājums primāri risināms, kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanos panākt nav iespējams, tad var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā. Vairāk- https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jaievero-uzstadot-videonoverosanu-kopipasuma-ka-rikoties-ja-kamera-uzstadita-patvaligi
Ja iedzīvotājs uzskata, ka kaimiņa kamera nepamatoti filmē viņa īpašumu, vispirms ieteicams vērsties pie kaimiņa un noskaidrot, vai kamera vispār darbojas, vai tiek veikti ieraksti un vai kameras redzes laukā patiešām nonāk viņa īpašums. Cilvēciska saruna bieži vien ir labākais risinājums. Ja sarunā vienošanos panākt neizdodas un joprojām pastāv aizdomas par nelikumīgu personas datu apstrādi, ieteicams vērsties pie kaimiņa ar rakstveida pieprasījumu. Ja mēneša laikā atbilde netiek saņemta vai situācija netiek novērsta, persona var iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā, pievienojot pierādījumus par kameras esamību un vēršanos pie kaimiņa. Inspekcija informēs kaimiņu par to, ka citu privātīpašumu filmēt nedrīkst. Tomēr Inspekcija nevar veikt darbības, kas ir vērstas uz kameru noņemšanu. Ja cilvēks uzskata, ka novērošana tiek veikta un vēlas, lai kameras tiktu noņemtas, viņam ir jāvēršas tiesā ar prasību par sava privātuma tiesību un īpašuma aizskārumu, pieprasot materiālo kompensāciju par pārkāpumu un arī lūdzot noņemt kameras. Vairāk- https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kaimina-uzstadita-videokamera-novero-ari-manu-ipasumu-ka-rikoties
Nē, videoreģistrators nav jāreģistrē vai kā citādi jāsaskaņo ar Datu valsts inspekciju. Jāņem vērā arī tas, ka Fizisko personu datu apstrādes likumā ir paredzēts izņēmums datu apstrādei, ko fiziskas personas veic ar videoreģistratoriem ceļu satiksmē personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka uz šādu datu apstrādi Datu regulas prasības neattiecas, kamēr ieraksti tiek izmantoti tikai personiskām vajadzībām. Savukārt, ja videomateriāls tiek nodots citām personām vai publicēts, piemēram, sociālajos tīklos, šāda datu apstrāde jau ietilpst Datu regulas tvērumā. Šādā gadījumā jābūt atbilstošam tiesiskajam pamatam un jāievēro personas datu apstrādes principi. Piemēram, ja videoreģistrators ir fiksējis ceļu satiksmes negadījumu, ierakstu drīkst iesniegt policijai vai apdrošinātājam, lai aizsargātu savas vai citu personu likumīgās intereses. Savukārt tā publicēšana internetā vai nodošana citām personām bez atbilstoša tiesiskā pamata nav pieļaujama. Ja pēc ceļu satiksmes negadījuma plānots izmantot videoreģistratora ierakstu kā pierādījumu, ieteicams par to informēt otru negadījumā iesaistīto personu. Tāpat videomateriālus nevajadzētu glabāt ilgāk, nekā tas nepieciešams mērķim, kura dēļ tie iegūti. Kad ieraksti vairs nav vajadzīgi, tie būtu jādzēš. Vairāk:
